Search results for "sugu daudzveidība"
showing 8 items of 8 documents
Meža cūku rakumu un to nolīdzināšanas ietekme uz sauso zālāju augu sugu daudzveidību
2017
Bakalaura darba “Meža cūku rakumu un to nolīdzināšanas ietekme uz sauso zālāju augu sugu daudzveidību” mērķis ir noskaidrot meža cūku radīto velēnas traucējumu ietekmi uz sauso zālāju augu sugu daudzveidību zālājā atjaunošanas gaitā. Pētījums veikts balstoties uz 4 gadu augu sugu uzskaites datiem periodā no 2013. līdz 2016. gadam. Darbā apkopota informācija par dažādiem zālāju ekoloģiskiem traucējumiem, meža cūku nodarītajiem postījumiem, veikta sugu uzskaites analīze, analizēta sugu daudzveidības un veģetācijas izmaiņas, kā arī skaidrota meža cūku rakumu ietekme uz sugu daudzveidību Rindas ielejā. Rezultāti liecina, ka meža cūku rakumi negatīvi neietekmē augu sugu daudzveidību zālāja atjau…
DIENAS TAURIŅU (RHOPALOCERA) DAUDZVEIDĪBA UN SEZONĀLĀ SUKCESIJA ĶEMERU NACIONĀLĀ PARKA ZĀLĀJOS
2021
Pēdējo gadu monitoringa rezultāti liecina, ka tauriņu daudzveidība samazinās, izzūdot to dabiskajām dzīvotnēm – zālājiem. Pētījuma mērķis ir raksturot dienas tauriņu Rhopalocera daudzveidību un sezonālo sukcesiju, saistībā ar zālāju pļaušanu īpaši aizsargājamos Ķemeru Nacionālā parka zālājos. Veģetācijas raksturošanai izmantota 1 x 1 m parauglaukumu metode un Braun-Blanquet skala, dienas tauriņu sugu daudzveidības raksturošanai izmantota Pollarda transektes metode. Lielākā augu un tauriņu sugu daudzveidība raksturīga Eiropas Savienības īpaši aizsargājamam zālājam 6410 Mitri zālāji periodiski izžūstošās augsnēs. Pastāv pozitīva korelācija starp augu un dienas tauriņu sugu daudzveidību. Diena…
Meža cūku rakšanas ietekme uz sauso dabisko zālāju saglabāšanos Ziemeļkurzemē
2019
Latvijā dabisko zālāju izplatība ir vērtējama kā ļoti maza, jo tie veido aptuveni 0,7% no valsts kopējās teritorijas. Mūsdienās meža cūku rakumu sastopamība apsaimniekotos un neapsaimniekotos dabiskos zālājos ir viens no aktuāliem jautājumiem dabisko zālāju aizsardzības stāvokļa novērtēšanā, jo meža cūku rakumi ietekmē vairākas zemnieku saimniecības, apgrūtinot apsaimniekotājiem zāles novākšanu un samazinot kvalitāti lopbarībai lauksaimniecības teritorijās. Turklāt neapsaimniekotos zālājos meža cūku rakumi samazina zālāja atjaunošanas potenciālu, tādējādi samazinot biotopa atjaunošanās efektivitāti un apsaimniekošanas uzsākšanu. Maģistra darba mērķis ir noskaidrot meža cūku rakšanās ietekmi…
Veģetācijas saistība ar gruntsūdens ķīmisko sastāvu Toras upes piekrastē
2022
Lai plānotu un īstenotu efektīvāku ūdensteču aizsardzības sistēmu, ir būtiski saprast, kā veģetācija ar atšķirīgu sugu sastāvu un struktūru ietekmē ūdens kvalitāti. Šim nolūkam tika izvēlēts Toras upes posms AS “Latvijas valsts meži” apsaimniekotā mežu masīvā, kur, izmantojot transekšu – parauglaukumu metodi, raksturota aizsargjoslas veģetācija un upes piekrastē no gruntsūdens akām deviņu mēnešu periodā ievākti ķīmisko analīžu dati. Pētījuma rezultāti norāda uz tendenci, ka piekrastē, kurā dominē lapu koki, gruntsūdenī ir lielāka izšķīdušā organiskā oglekļa un slāpekļa savienojumu koncentrācija. Slāpekļa koncentrācija gruntsūdenī, iespējams, palielinās arī mežsaimniecisko darbību ietekmē. K…
Makrofītu sugu sastāva un sastopamības mainība dabiskos un regulētos upju posmos: Aģes upes piemērs
2015
Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot makrofītu sugu sastāva un sastopamības mainību dabiskos un regulētos Aģes upes posmos. Darbā veikti upes veģetācijas pētījumi 10 Aģes posmos, no kuriem 5 posmi ir regulēti, bet 5 dabiski; novērtēta upes posmu ekoloģiskā kvalitāte, izmantojot trofijas un sugu daudzveidības indeksus, kā arī noteikti makrofītu augšanu ietekmējošie vides faktori. Iegūtie rezultāti parāda, ka Aģes regulētajos posmos ūdens ekoloģiskā kvalitāte un makrofītu sugu daudzveidība ir zemāka salīdzinājumā ar upes dabiskajiem posmiem.
Epifītisko ķērpju daudzveidība un tās ietekmējošie faktori platlapju koku mežos
2017
Platlapju koku mežos ir liela epifītisko ķērpju daudzveidība, taču šādi meži Latvijā ir reti sastopami. Lielākoties epifītisko ķērpju daudzveidība Latvijā ir pētīta aizsargājamās teritorijās, tāpēc zināšanas par ķērpju vispārīgo izplatību ārpus aizsargājamām teritorijām ir niecīgas. Šī pētījuma mērķis bija saprast faktorus, kas ietekmē epifītisko ķērpju daudzveidību platlapju mežos Latvijā. Epifītisko ķērpju daudzveidību platlapju koku mežos pētīja divos Latvijas reģionos: Kurzemē un Zemgalē. Kopā 19 mežaudzēs tika konstatētas 68 ķērpju sugas uz 160 apsekotajiem kokiem, kuri pārstāvēja 11 koku sugas. Astoņas no ķērpju sugām (Arthonia byssacea, A. leucopellaea, A, spadicea, A. vinosa, Menega…
Zivju sugu aizsardzība NATURA 2000 teritorijās: Latvijas piemērs
2020
Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir aktuāla ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē, kur ilgtspējīga attīstība iet roku rokā ar sugu saglabāšanu un aizsardzību. Bakalaura darbā “Zivju sugu aizsardzība Natura 2000 teritorijās: Latvijas piemērs”, izmantojot projekta “Natura 2000” ietvaros veidoto datu bāzi, apkopojot datus par Latvijas Natura 2000 teritorijās sastopamajām zivju sugām, tika veikta zivju sugu aizsardzības un ekoloģiskā stāvokļa izvērtēšana. Aizsargājamās teritorijas saskaras ar dažādiem bioloģiskās daudzveidības ietekmējošiem faktoriem. Uz upju pietekām savulaik uzbūvēti daudzi dzirnavu dambji un vairāki mazo HES aizsprosti. Šie aizsprosti ir šķērslis migrējošajām zivju sug…
Latvijas mēreni mitro dabisko zālāju lakstaugu sugu daudzveidība un tās novērtēšana ar indikatorsugām
2018
Maģistra darba mērķis ir noskaidrot dabisko zālāju lakstaugu sugu daudzveidības telpisko rakstu un indikatorsugu izmantošanas iespējas sugu daudzveidības indicēšanā. Darbā sniegts neliels ieskats par Latvijas dabisko zālāju biotopu daudzveidību un dabisko zālāju indikatorsugām. Pieejamiem veģetācijas datiem tika novērtēta datu kvalitāte un pierādīts, ka sugu daudzveidības datu kvalitāti ietekmē ekspertu faktors. No pieejamiem veģetācijas aprakstiem izveidota mēreni mitro dabisko zālāju lakstaugu sugu daudzveidības karte un raksturotas reģionālās īpašības. Pētījumā noskaidrots, ka indikatorsugas neindicē kopējo lakstaugu daudzveidību mēreni mitros zālājos. Darba apjoms ir 63 lapaspuses, un t…